(+371) 67520930

   info@privatklinika.lv

Jaunumi

No 01.01.2023 mainīts darba laiks

Ar jauno darba laiku var iepazīties šeit

 


Esam uzsākuši vakcināciju pret Covid-19

Vakcinācija pret Covid-19 ir droša iespēja pasargāt sevi no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu un tas ir vienīgais reālais solis, lai atgrieztos dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas.

Mēs izvēlamies vakcinēties!

Covid-19 vakcinācijas buklets. Vairāk par vakcīnām un vakcināciju Zāļu valsts aģentūras mājas lapā.

 


 


Svarīga informācija klientiem un sadarbības partneriem!

Informējam Jūs, ka SIA "Palīdzības Dienests" faktiskā un korespondences adrese ir Ēvalda Valtera ielā 46-145, Rīga (daudzdzīvokļu nams aiz veikala MAXIMA, orientieris Svētā Jura aptieka).

 


Neatlieciet vakcināciju pret gripu uz vēlāku laiku!

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu.

Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu. Tā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, līdz ar ko arī jāvakcinējas ir katru gadu no jauna.

Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām. Pēc vakcīnas saņemšanas dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums, kas izzūd dažu dienu laikā.

Vakcīnas sastāvā pēc PVO (Pasaules Veselības organizācijas) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā dominē tieši iepriekšējās sezonas gripas vīrusi.

Informācija par cenām un darba laikiem šeit

 


 

Neatlieciet vakcināciju pret ērču encefalītu uz vēlāku laiku! Laba imunitāte no ērču encefalīta neglābs!

Atceries, ka ērču encefalīta pārslimošana var atstāt postošas sekas uz visu atlikušo mūžu - sāpes, pasliktinātas darbaspējas un atmiņa, paralīze ir tikai daļa no iespējamajām encefalīta sekām.

 


 

Ērces vadās pēc cilvēka izstarotā siltuma un savām dziņām – aerosoli nelīdzēs

Kopš padomju laikiem sabiedrībā iesakņojies mīts par to, ka vakcināciju pret ērču encefalītu var veikt tikai gada aukstajos mēnešos, kad ērces vēl nav aktīvas. Pēdējos gados cilvēki pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, tā kā arī ērču aktivitātes periods Latvijā kļuvis nenosakāms – ērces gadās noņemt pat janvāra mēnesī, atklāj Vakcinācijas centra „Palīdzības dienests” vadītāja Sandra Akmane. Novērojumi arī liecina, ka pēdējā laikā aktīvi pret encefalītu vakcinējas arī gados veci cilvēki, neskatoties uz to, ka viņu finansiālās iespējas nereti ir ierobežotas.

Vakcinēties vasaras mēnešos ir droši: mūsdienu vakcīnas nerada nekādus papildu draudus cilvēka veselībai, ja iekož ērce, bet imunitāte pret ērču encefalītu vēl nav izstrādājusies, skaidro Akmane. Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka no ērcēm var sevi pasargāt, lietojot veikalos nopērkamos izsmidzināmos līdzekļus. Šādi priekšstati ir maldīgi. „Ērces uz izsmidzināmajiem līdzekļiem īpaši nereaģē. Viņas barības meklējumos vadās nevis pēc ožas, bet cilvēka izstarotā siltuma un savām dziņām. Ērce upuri meklē, jo grib ēst un radīt pēcnācējus. Slikti smaržojošs aerosols viņu no ēšanas neatbaidīs,” saka Akmane.

Vakcinācijas centra vadītājas novērojumi liecina, ka vairums cilvēku savu veselību atstāj novārtā un par nepieciešamību veikt nākamās potes vai revakcināciju pat neatceras. „Cilvēki nāk, kad viņiem par vakcināciju atgādina reklāmas. Prakse rāda, ka katrs trešais pacients nesaprot, ka pašam jārūpējas par savu veselību, gaida, kad kāds pateiks priekšā, atgādinās. Izņēmums ir tie, kas paši ir saskārušies ar ērču encefalītu savu draugu, radinieku vidū, un redzējuši, kādas sekas tas var atstāt,” saka Akmane.

Par savu drošību arvien vairāk domā arī pensionāri

Daļu cilvēku no vakcinēšanās pret ērču encefalītu attur finansiāli apsvērumi. Tomēr pārsteidzošā kārtā nereti par savu veselību vairāk rūpējas cilvēki, kuriem naudiņas ir mazāk, proti, gados vecāki pacienti. „Aktīvi vakcinēties nāk arī pensionāri. Liela daļa saka, ka to uzskata par pašsaprotamu, jo viņi bieži dodas uz mežu. Kāda gados veca paciente stāstīja, ka pret encefalītu potējas, jo nodarbojas ar nūjošanu, un bez vakcinācijas dabā taču nedošoties.”

Tāpat jāatceras, ka, gribot ietaupīt uz kārtējās vakcīnas rēķina, cilvēks nereti sev rada vēl lielākus izdevumus. „Cilvēki bieži kavē vakcinācijas grafiku, un tad ir jātaisa antivielu analīzes. Tie ir lieki izdevumi. Pie tam bieži vakcināciju šādos gadījumos jāatsāk no nulles. Ir klienti, kuri potēšanos no jauna sākuši pat piecas reizes. Izdevīgāk taču ir saņemt trīs pamatpotes un tad revakcinēties tikai ik pēc trim vai pieciem gadiem,” atgādina Akmane.

Ārvalstu prakse: ja esi neapzinīgs, par ārstēšanos maksā pats

Viņasprāt, ir jādomā par veidiem, kā cilvēkus mudināt uzņemties atbildību par savu veselību. „Mašīnas un mājas mēs apdrošinām, saprotam, ka jāmazina riski. Taču veselību neapdrošinām. ASV cilvēkiem, piemēram ir paredzēta vakcinācija pret gripu. Ja cilvēks šo vakcināciju veikt ir atteicies vai tam nav būtisku iemeslu, saslimšanas gadījumā viņam pašam no savas personīgās kabatas jāsedz ārstēšanas izdevumi. Mums, piemēram, valsts bērniem apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu 27 novados, taču to izmanto nebūt ne visi,” viņa saka.

Latvijā pēdējos gados par vakcināciju pret ērču encefalītu domā uzņēmumos, kuru darbinieki strādā ārpus telpām, un tādējādi pakļauti lielākam saslimšanas riskam. „Šādos uzņēmumos cilvēkiem, kuri neveic vakcināciju vai atsakās to darīt, nereti liek parakstīt atteikumu, kurā teikts, ka saslimšanas gadījumā šie darbinieki paši uzņemas pilnu atbildību par savu veselību. Dažkārt tas kādam liek aizdomāties,” tā Akmane.

Ērču aktivitātes periods Latvijā kļuvis nenosakāms

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka daudz cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas tieši rudens mēnešos - sēņošanas un ogošanas sezonā. Akmane norāda, ka ērču aktivitātes periodu Latvijā klimatisko pārmaiņu rezultātā vairs nav iespējams prognozēt. „Laiks, kad cilvēki izvēlas sapotēties un būt gatavi sezonai, Latvijā vairs nav akmenī cirsts. Ziemas ir siltas, un ērces gadījies noņemt pat janvāra mēnesī. Tāpēc arī cilvēki tagad vakcinējas visu cauru gadu, arī vasarā un rudenī.”

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Pagājušajā gadā saslimstība ar ērču encefalīta pēc ilgāka laika atkal kāpusi, palielinoties par aptuveni 30%.

Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.

Informāciju sagatavoja: Vakcinācijas centra „Palīdzības dienests” vadītāja Sandra Akmane

 

Vakcinācija pret ērču encefalītu turpinās arī vasarā! Lai pasargātu sevi no ērču encefalīta vajadzīgas tikai 2 potes!

Aicinām visus, kas vēl nav potējušies neatlikt vakcināciju uz vēlāku laiku! Atgādinām, ka ērču encefalīts ir ļoti smaga slimība ar neprognozējamām sekām un vakcinācija ir vienīgais veids kā pasargāt sevi un savus tuviniekus!

Vairāk par vakcināciju un pierakstu lasiet šeit.